2011. gada 05. novembris, Jelgava, ZOC
Nu nē, autors nekur nelido. Bērnībā parasti tā teicām, kad gribējām, kādu pazemot, jo citu lamu vārdus nezinājām. Bet runa ne par to. Sestdien un svētdien Jelgavā norisinājās Jelgavas atklātas meistarsacīkstes un Rīgas Brīvostas balvas izcīņa džudo.
Džudo ir viens no cīņas veidiem, kurs radies 19. gadsimta beigās. Džudo cīņā pielieto metienus un guļus cīņas paņēmienus. No džudo arī radies cīņu veids sambo, kuru apgūst policijas darbinieki, lai apturētu agresīvos noziedzniekus.
Skolas gados arī esmu apguvis džudo un pat piedalījos sacensībās. Tomēr žņaugšanas paņēmieni un atdauzīta galva, mazināja manu interesi par šo sporta veidu. Bet redzēt sacensībās tik daudz bērnu, spējīgu pārciest sāpes, man bija liels pārsteigums un prieks.
Atšķirība no karate un tamlīdzīgiem sporta veidiem, džudo man vairāk patīk, jo visus paņēmienus apgūsti praksē ar partneri, nevis vienkārši mācoties pareizos soļus. Tieši tuvā cīņa spēj pārbaudīt savus spēkus un izturību.
Sacensībās bija īstas un tāpēc bija arī asaras.
Bija arī ievainotie.
Paralēli ar puikām, notika arī Latvijas meistarsacīkstes meitenēm, kuras arī cīnījās ar pilnu atdevi.
Kopā sacensībās piedalījās 450 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Krievijas.
Lielākais prieks par krustdēla Rināta Šaihulova (U-15) iegūto trešo vietu. Malacis.
P.S. Atradu vēl vienu sporta veidu, kuru bildēt nemaz nav tik viegli. Atkal paliek aktuāls jautājums par jauna objektīva iegādi.
Ierakstīt komentāru